Lai arī šī ir 'Kultūras Vēstkopa' - vēlējos pievērst jūsu izmanību rakstam, kurā sakatīju daudz kopsakarību, kas attiecas arī uz izglītības, kultūras, zinātnes (ne)attīstību nosakošajiem apstākļiem Latvijā. (Latvijā jorpojām ir vismazākasi valsts atbaltsts zinātnei un pētījumiem, ne tikai nominālajā summā uz iedzīvotaju, bet arī pec % no kopprodukta!)
Vai mēs tuvojamies uz Rietumeiropas labklājibas sabiedrību vai arī dodamies atpakaļ uz feodālismu - piedevām Latvija un Igaunija ir "līderes" visā Eiropā ... Latvijas Vēstnesis: Svētdiena, 2007. gada 17.jūnijs http://www.lv.lv/index.php?menu_left=TEMA&menu_body=TEMA&menu_top=EV&action=1&id=158447 ------------------- Ekonomists: Nodokļu sistēma nav ražošanai draudzīga Ievads: Mūsdienās arvien vairāk cilvēku savas materiālās dzīves pamatus nespēj uzcelt bez ievērojamiem aizņēmumiem no bankām. Kredīts mājokļa iegādei Rietumos un nu arī Latvijā kļuvis par pašsaprotamu parādību. Par to, kā tas iespaido mūsdienu ekonomiku un dzīvesveidu, LV.LV saruna ar starptautisko finanšu un ekonomikas vēstures profesoru Maiklu Hadsonu, kurš pētījis arī Latvijas ekonomisko situāciju un lasījis lekcijas Rīgas Juridiskajā augstskolā. J: Pētot mūsdienu ekonomiku, jūs esat ieviesis jēdzienu "modernā verdzība". Kā šī parādība attīstījās? A: Tas nozīmē, ka ļaudis ir spiesti nonākt parādos, lai varētu atļauties dzīvesvietu - un ASV gadījumā, lai varētu atļauties izglītību, automašīnu un citas pamatvajadzības. Visus savus ienākumus viņi iztērē par dzīvesvietu un parāda apkalpošanu (ASV par normu kļuvuši līdz pat 40% no ienākumiem). Strādājošiem jāmaksā arvien lielāki nodokļi, kurus agrāk maksāja par bagātīgiem īpašumiem, īpaši mantotiem nekustamiem īpašumiem. Saprātīgai tērēšanai paliek maz līdzekļu. Arvien vairāk jauniešu ir spiesti uzņemties parādus mūža garumā, lai uzsāktu karjeru vai veidotu ģimeni. Viņi dzīvo ar pārliecību, ka uzreiz jāiegādājas dzīvesvieta, jo vēlāk īpašumu cenas augs. Agrāk tā nebija. Bija daudz nabadzīgo, taču viņi tik un tā bija spējīgi iekrāt. Šodien uzkrāšana nozīmē savu parādu atstrādāšanu, nevis viegli apgrozāmu līdzekļu uzaudzēšanu savā bankas kontā. Ja nepieciešama nauda ārkārtas gadījumiem (piemēram, ārstēšanās izdevumi), cilvēki paņem lielākus hipotekāros kredītus, ieķīlājot mājas. ASV jau daudzi nespēj pildīt savas saistības. Cilvēki zaudē savus īpašumus, un bagātība kļūst arvien koncentrētāka. Šīs polarizācijas iemesls ir parāds, kas turpina pieaugt par spīti tam, ka ekonomika un algu līmenis sarūk. Viens no augstākajiem nodokļu slogiem J: Tātad nekustamais īpašums un veids, kā tas šobrīd tiek apsaimniekots, ir tā dēvētās parādu verdzības pamatā? A: Mājokļa izmaksām mūsdienu ģimenes budžetā ir tikpat liela nozīme, kāda bija pārtikas tēriņiem 19.gadsimtā. Līdztekus augstajām cenām strādājošajiem jāmaksā arī visai augsti nodokļi. Piemēram, Latvijā ir viens no augstākajiem nodokļu slogiem. Mājokļu augstās izmaksas - un no tām izrietošais hipotekārais parāds - radās tādēļ, ka valdības nodokļu slogu pārnesa no nekustamā īpašuma uz iedzīvotājiem. Tā rezultātā ļaudis, kuri iegādājas īpašumu, kā arī uzņēmumi, kas nopērk sev komercplatības, maksā bankām procentu summas, kuras agrākos laikos tika maksātas valstij kā nodevas par īpašumu. Tātad ienākumus no nekustamā īpašuma gūst tieši bankas. 1930.gadā ASV pilsētās divas trešdaļas no budžeta veidoja ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļiem. Šodien šī proporcija ir noslīdējusi līdz vienai sestajai daļai, jo pilsētas tagad paļaujas uz pārdošanas un ienākumu nodokļiem. Tas sadārdzina dzīvi pilsētās. Tai pašā laikā ieņēmumi, ko ASV budžetā joprojām ienes nekustamā īpašuma nodokļi, tiek tērēti izglītības sistēmas uzturēšanai un citiem elementāriem municipāliem tēriņiem. Ja valdības neapliek ar nodokļiem īpašumu, tad šo nodokļu slogu saņem darbaspēks. Tādējādi strādājošie ne tikai maksā bankām procentus par hipotekāro kredītu, bet arī darba devējiem ir jāmaksā augstākas algas, lai darbinieki pēc nodokļu nomaksas būtu spējīgi sevi uzturēt. Algu celšana lielās nodokļu nastas dēļ noslāpē ieguldījumus ražošanā. Vienlaikus šāda nodokļu politika rada nekustamā īpašuma burbuli. Jaunieši, kuri vēlas sākt patstāvīgu dzīvi, nespēj to izdarīt, jo pēc nodokļu nomaksāšanas nevar atļauties iegādāties mājokli par šīsdienas cenām. Daudziem vienīgā alternatīva ir emigrēt. J: Vai Latvijas nodokļu politika tiešām ir tik atšķirīga no Rietumeiropas un Ziemeļamerikas nodokļu sistēmām? Latvijā un Igaunijā ļoti spilgti izpaužas tendence - nekustamais īpašums ir atbrīvots no nodokļu slodzes. Tai pašā laikā reti kurš latvietis apzinās, cik radikāla ir jūsu nodokļu likumdošana. Tā ir unikāla postpadomju valstīm. Tā vietā, lai radītu rietumiem līdzīgu ekonomiku, Latvija ir radījusi padomju komunisma radikālo pretstatu. Par šādu pasauli cīnījās Eiropas feodālisti, lai viņu nekustamais īpašums tiktu atbrīvots no nodokļiem. Komunisma laikā īpašumu nacionalizēja un valsts iekasēja sev ienākumus no tā. Taču bez brīvā tirgus šī neefektīvā saimniekošana radīja smagu birokrātisko virstēriņu. Pēc 1991.gada gandrīz visas postpadomju valstis apvērsa šo politiku. Privatizēja gandrīz visu īpašumu, taču reti kad aplika to ar nodokli. Viss nodokļu slogs tika pārlikts uz darbaspēku. Krievijas valsts gan spēja uzlikt nomas maksas par savu resursu - naftas, gāzes, niķeļa izmantošanu. Ar to arī skaidrojams, kāpēc šais valstīs ir nekustamo īpašumu burbuļi. To radīja apstāklis, ka zeme tika atbrīvota no nodokļiem, ļaujot brīvi pieejamam kredītam uzaudzēt tās cenu. Darbaspēka aplikšana ar nodokļiem sadārdzina to, mazinot paša darbaspēka un tā radīto preču konkurētspēju. Šo sadārdzinājumu uz saviem pleciem iznes darba devēji, kuri ir spiesti maksāt lielākas algas. Šāda politika nav proindustriāla un tāpat nav prokapitālistiska. Tā ir atkāpšanās atpakaļ pirmskapitālistiskajās ekonomikas formās, radot rantjē sabiedrību, kura var izdzīvot bez lielas ražošanas vai nodarbinātības. J: Bet šāda sistēma taču nav spējīga sevi uzturēt ilgtermiņā? Saspringumu rada Latvijas maksājuma bilances paraugs. Tas nevar ilgt vairāk par nedaudziem gadiem. Neesot vietējai ražošanai, Latvijai un citām postpadomju valstīm jāimportē vairums patēriņa preču un izejmateriālu. Tas rada importa pārsvaru pār eksportu, kurš tiek kompensēts ar naudas aizņemšanos. Aizņemas nevis valdība, bet gan nekustamā īpašuma pircēji, galvenokārt no ārvalstu bankām, kuras vada Latvijas finanšu vidē dominējošās skandināvu bankas. Eiro un citu valūtu ieplūde finansējusi Baltijas valstu tirdzniecības deficītu. Šis ir neoliberāļu sapnis par neierobežoto bagātību - taču murgs tiem, kuri vēlas radīt konkurētspējīgu nacionālo ražošanu, jo parādu burbulis absorbē ekonomisko pārpalikumu, uz kuru ļaudis cer. Taču šis process var turpināties tikai tik ilgi, kamēr nekustamā īpašuma burbulis uzpūšas. Baltijas nekustamo īpašumu cenas jau ir sasniegušas Rietumeiropas līmeni un iekšējais tirgus neplaukst, jo esošā nodokļu sistēma bremzē nodarbinātību. Tālāk no pašpietiekamās ražošanas! J: Kā līdzīgās situācijās ir rīkojušās rietumvalstu valdības? A: Ar nodokli aplika galvenokārt zemi, īpaši laikā, kad lielākais ražošanas sektors bija lauksaimniecība. Industriālās revolūcijas laikā valstis nevēlējās aplikt ar nodokli darbaspēku, jo tas celtu tā izmaksas. Klasiskajā ekonomikā lielākais uzsvars tiek likts uz to, kā veicināt ražošanu - investējot ražošanas līdzekļos, ražojot preces, ko var realizēt peļņas nolūkā. Vadmotīvs bija samazināt izmaksas, ko radīja no feodālā laikmeta mantotās zemes īpašnieku šķiras uzturēšana. Bija būtiski, lai neaugtu darbaspēka un no tā izrietošās industriālās ražošanas izmaksas. ASV radās progresīva reformu kustība, kas stimulēja ražošanu un strādājošo algu līmeņa celšanos. Amerikāņu ekonomiskā skola mācīja, ka labi apmaksāts darbaspēks ir arī augsti produktīvs darbaspēks. Augstāks darba ražīgums prasīja labāku izglītību, labāku uzturu un dzīves apstākļus, kvalitatīvu valsts veselības aprūpi un lielas valdības investīcijas infrastruktūrā. Komunālos pakalpojumus regulēja, lai tos būtu iespējams saņemt par zemu cenu, un tas arī veicinātu noieta tirgu pašmāju precēm. Amerikāņu patēriņš, produktivitāte un eksports pieauga vienlaikus. Pašlaik bankas un valdības sacenšas par to, kuram pienāksies zemes nomas vērtība. Balstot nodokļu sistēmu uz zemi (un pat ne ēkām), tiek uzturētas zemas īpašuma cenas, darbaspēka nodokļu slogs tiek atvieglots. Taču Latvijā, kā jau teicu, ir ļoti augsts nodokļu slogs uz strādājošo. Šādos apstākļos Latvijas darbaspēks nevar konkurēt ar Rietumu darbaspēku, kaut arī tas ir daudz labāk apmaksāts. Bez atbilstošas nodokļu bāzes Latvijas valdībai nav iespēju uzcelt Rietumiem līdzvērtīgu infrastruktūru, kas nepieciešama cenu konkurētspējai. Rietumos publiskā sektora vajadzības finansē, apliekot ar nodokli zemi un bagātības. Nodokļu sloga atstāšana uz darbaspēka pleciem rada bezdarbu un nespēju attīstīt ražošanu, kas apmierinātu pieprasījumu pat vietējā tirgū. Ja Baltijas valstis izvairīsies no zemes un citu bagātību aplikšanas ar nodokli, tad bagātība koncentrēsies nedaudzu cilvēku rokās, un tie būs galvenokārt nekustamā īpašuma spekulanti un politiskajām aprindām tuvu stāvošie. Baltijas ekonomikas vēl vairāk polarizēsies - un rezultātā kļūs tikai nabadzīgākas. Latvija un Igaunija jau tagad ir ekonomiski visnevienlīdzīgākās valstis Eiropā. Iznākums tam būs viens - tālāka emigrācija un tieši spējīgākās, vērtīgākās darbaspēka daļas aizplūšana. J: Un tā pamatā ir, kā jūs sakāt, greizā nodokļu sistēma? A: Šī nodokļu sistēma ir ražošanai nedraudzīga. To noteikti nevar uzskatīt par rietumu tipa nodokļu politiku. Varētu domāt, ka Padomju Savienības sabrukumu būtu organizējuši amerikāņu neoliberāļi kā aukstā kara noslēdzošo apvērsumu. Iztēlosimies, ka šie ideologi vēlējās panākt, lai Krievija nekad vairs nekļūtu par militāru draudu ASV un Rietumeiropai. Minētās stratēģijas īstenošana neļautu Krievijai un postpadomju blokam industrializēties, jo bez ražošanas nebūtu iespējams nodrošināt materiālo atbalstu karam. Krievijai kļūstot par trešās pasaules valsti, kas paļaujas nevis uz pašmāju saražoto preču, bet tikai uz naftas, gāzes un izejmateriālu eksportu, un kuras iedzīvotāju skaits sarūk, šī valsts tiktu neatgriezeniski demilitarizēta. Ražošanas resursu izpārdošana ārzemniekiem būtu pēdējais solis - pirms tam aizslaukot vietējos iekrājumus ar hiperinflāciju, kuras rezultātā vietējie vairs nav spējīgi ienākt ražošanas sektorā. Nabaga Latvija un citas postpadomju valstis pieņēma šo ražošanai naidīgo padomu, pakļāvās šai propagandai. 2000.gadā republikānis Stīvs Forbss kandidēja ASV prezidenta vēlēšanās, savā kampaņā aicinot atcelt progresīvo nodokli un ieviest visiem vienādus nodokļus. Viņš saņēma 4% balsu, un visi viņu izsmēja. Taču postpadomju valstis, nerēķinoties ar empīrisko realitāti, noticēja šai doktrīnai. Tā ir kaitīga Latvijai, jo noplicina nācijas dzīvo spēku līdzīgi kā melnais mēris 14.gadsimtā. Atšķirība tikai tā, ka mēris galvenokārt skar vājos, vecus cilvēkus un bērnus, savukārt neoliberālais vienotais nodoklis atņem Latvijai tieši kvalificēto darbaspēku mūža plaukumā. Šis darbaspēks Latvijai vajadzīgs, lai tā kļūtu par pašpietiekamu ražotāju, kas spētu līdzsvarot valsts ārējo tirdzniecību. Nodokļi sastāda daļu no darbaspēka izmaksām. Augsti nodokļi darbaspēkam padara to nekonkurētspējīgu. Postpadomju novienādotā nodokļa politika ir pilnīgā pretstatā ar klasiskā individuālisma filozofiju, kas bija progresīvo reformu pamatā industriālās revolūcijas laikā. Vadošais dzinējspēks klasiskajās ekonomikās bija bagātību, sevišķi zemes, aplikšana ar progresīvo nodokli. J: Nekustamo īpašumu cenas un inflācijas līmenis strauji pacēlās pēc iestāšanās ES. Taču Latvijā inflācija ir augstāka nekā citās jaunajās dalībvalstīs. A: ES, raugoties uz Baltijas valstīm, domāja galvenokārt par to, kā nopelnīt uz to rēķina. Ir trīs veidi, kā to darīt. Pirmkārt, postpadomju valstis ir labs noieta tirgus rietumu precēm. Baltijas valstis pašas daudz neko neražo, izņemot pārtikas preces, tai pašā laikā tām netika piešķirtas ES vienotās lauksaimniecības politikas priekšrocības. Otrkārt, rietumvalstis Baltiju izmanto kā kredītu tirgu. Kredītu procenti šeit ir pietiekami augsti, lai nestu peļņu Rietumu bankām. Treškārt, ES darbaspēks sarūk. ES nav darījusi neko, lai palīdzētu Latvijai radīt tepat uz vietas kaut nelielu ražošanas sektoru, kas ļautu noturēt darbaspēku. Latviešiem ir pamats ienīst Staļinu, kurš izsūtīja desmitiem tūkstošu vidusšķiras latviešu uz Sibīriju. Taču ironiski, ka mūsdienās Eiropas neoliberāļi šeit attīsta politiku, kuras rezultātā simtiem tūkstošu latviešu tiek izspiesti no valsts, jo norit finanšu karš starp nekustamā īpašuma sektoru un darbaspēku. 19.gadsimtā Eiropas lielākajā ekonomiskajā cīņā industriālais kapitāls cīnījās pret zemes īpašniekiem. Šodien Latviju pārņem jaunie "muižnieki" - pārsvarā ārzemnieki, kuri pat neuzturas Latvijā, kā arī cilvēki, kuru īpašumu finansē ārvalstu hipotekārais kredīts. Tieši šī ideoloģija, kuru Latvijā izplata ES un ASV ideologi, ir iemesls augstajai inflācijai. Tas, ka inflācija Latvijā ir augstāka nekā Igaunijā un Lietuvā, norāda uz diviem apstākļiem: Latvijas vienotais nodoklis ir augstāks un apgrūtinošāks; izpaliekot zemes nodoklim nekustamo īpašumu cenas aug (daļēji arī tāpēc, ka latviešu ģimenēm ļoti ilgu laiku netika dota iespēja iegādāties mājokļus valstij piederošās ēkās). -- Jaanis Garancs Art, Research & Consulting: Virtual Reality, Multimedia, Interface http://www.GARANCS.net http://www.IST-LIVE.org Institute for Media and Imaging Technology University of Applied Sciences Cologne Betzdorfer Str. 2, 50679 Cologne, Germany
.. REZONE http://re-lab.lv/rezone ::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::: .. WWW: https://lists.rixc.lv/mailman/listinfo/rezone
