Laikmetigas makslas centrs piedava: Starpdisciplinara konference "KULTURAS TULKOSANA: NO NACIONALA UZ HIBRIDO" starptautiska kulturas projekta Translate ietvaros.
Norises vieta: RIXC mediju telpa, 11. novembra krastmala 35, Riga Norises laiks: 8. un 9. maijs, plkst. 11-18 „„Paversiens uz kulturu” nozime, ka sabiedribas manifestesanas un cina par taisnigumu notiek nevis vairs starp socialekonomiskam formacijam (sķiram), bet gan starp kulturali noteiktiem grupejumiem. Kultura ir kluvusi par sabiedribas prieksnosacijumu un tiesi caur kulturu mes uzzinam par politisko realitati.” Filosofs Boriss Budens, Kulturas tulkosana: kadel ta ir svariga un kur sak Hibridas identitates un hibridas kulturas formas – arvien biežak noverojamas ari Latvija, tomer valsts politika joprojam tiek veidota saskana ar nacionalo narativu, kur prioritate ir etniskajai latviesu kulturai un augstajai kulturai. Latvijas kulturpolitikas pamatmerķi skan lidzigi citu labeji konservativo Eiropas valdibu deklaracijam: „... nostiprinat nacionalo identitati un latviesu valodas pozicijas publiskaja telpa, celt nacionalas kulturas izcilibu un konkuretspeju.” Arpus nacionala kanona palikt un tamdel vajaku politisko reprezentaciju iegut riske ne vien daudzas citu etnisko grupu kultura, bet tas kulturas izpausmes, kas apsauba nacionalas identitates nesatricinamibu. Ka viens no efektigakajiem lidzekliem nacionalisma un globalas pasaules pretrunu parvaresanai tiek mineta ‘kulturas tulkosana’. Saja procesa viena kultura censas otru partulkot sava valoda, tadejadi radot hibridus veidojumus, kas miermiliga cela parvar esosas kulturas un socialas robežas. Sis tulkojuma dzimusas, hibridas identitates ir ceriba uz jaunu sabiedribu, kas stav pari nacijam un kulturam. Tamdel ”mums ir jamaina fokuss no piederibas valodas uz ricibas valodu. Mums jafokusejas uz valodu ka parmainam, nevis esenci. Un mums jaatceras, ka tulkosanai ir jega tikai tad, ja ta noved pie nepieciesamas alternativas komunikacijas, attiecibam un saistibam, nevis pie jauniem veidiem, ka atjaunot naciju vai kulturu.” (Hito Steierla) Bet, vai kulturas tulkosana ir reali iespejama? Kadi ir tas izaicinajumi un sniegtie risinajumi? Konference „Kulturas tulkosana: no nacionala uz hibrido” akcentes makslas skatijumu un lomu kulturas tulkosanas procesos. ------------------------------------------------------------------------------------------------------- Dalibnieki: Natasa Ilič (kuratore, What, How & for Whom?, Zagreba), Marina Peunova (Ženevas Universitate, Tbilisi/Ženeva), Žans – Baptiste Naudi (makslinieks, Societe Realiste, Parize), Sergejs Kruks (asoc. Prof. Rigas Stradina Universitate), Deivids Ričs (makslinieks, Berline/Linca), Dmitrijs Vilenskis (makslinieks, Chto delat?, Peterburga), Mara Traumane (makslas kritiķe & kuratore, Berline/Riga), Aleksejs Penzins (filozofs, Chto delat?, Maskava), Tone Nilsena (makslas kuratore & petniece, Kopenhagena) un Arturs Punte (dzejnieks, Orbita, Riga). Abu konferences dienu nosleguma notiks publiskas debates. Konference notiks anglu valoda. Konferenci riko: Laikmetigas makslas centrs Kuratore: Anda Klavina Projekta vaditaja: Solvita Krese Plasaka informacija: www.lcca.lv un http://translate.eipcp.net/ Konference Kulturas tulkosana: no nacionala uz hibrido notiek Eiropas progresivas kulturpolitikas instituta projekta Translate ietvaros ar Eiropas Savienibas programmas Kultura 2000 un Eiropas Komisijas atbalstu. Si publikacija atspogulo vienigi autoru uzskatus un Komisija neatbild par taja ietvertas informacijas jebkuru iespejamo izlietojumu. .. REZONE http://re-lab.lv/rezone ::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::: .. WWW: https://lists.rixc.lv/mailman/listinfo/rezone
