Culturelab jaunumi (www.culturelab.com)
------ KULTŪRA UN ATTĪSTĪBA -----
jūnijs 2009
risinājumi un prognozes
Šomēnes – mazāk par krīzi, vairāk – par risinājumiem un nākotnes prognozēm.
Nevalstiskās organizācijas
„2014. gadā kultūrā dominēs mazās formas un tuvplāns, tai būs izteikta
sociālā dimensija, tā pārstāvēs kopīgas vērtības un būs interaktīvāka,
kā arī paredzams liels samazinājums starptautiskajā sadarbībā, jo tā ir
dārga. Nopietni samazinājumi skars arī „lielo, redzamo” kultūru, kultūra
vairāk piemērosies pieprasījumam un cilvēku maksātspējai, pieaugs
kultūras patēriņš digitālajā vidē, bet līdz ar to aktuālāka kļūs arī
nepieciešamība pēc saskarsmes mazos formātos.” Kādu rīcības stratēģiju
izvēlēties nevalstiskām organizācijām, lai no krīzes tās izietu
spēcīgākas, un kā nākotnē attīstīsies kultūras joma – par to lasiet
semināra „Kultūra un krīze - risinājumi” rezumējumā un tā vadītāja
Dr.Dragana Klaiča intervijā laikrakstā „Diena”.
Gluži praktisku atbalstu nevalstiskajām organizācijām piedāvā Džordžs
Soross, kas nolēmis piešķirt 100 miljonu vienreizēju atbalstu Eiropas
valstīm, kuras visvairāk cietušas ekonomiskajā krīzē, tostarp – arī
Baltijas valstīm.
Radošās industrijas
Lai turpmāk veiksmīgi pastāvētu un attīstītos Latvijas radošās
industrijas, būtiski ir panākt, lai tās pāraugtu vietējo tirgu un domātu
par savu produktu piedāvājumu starptautiskā līmenī, tā secināts
diskusijā “Vai radošās industrijas glābs Latvijas ekonomiku?”, ko rīkoja
Banku augstskolas Biznesa un finanšu pētniecības centrs sadarbībā ar
Dailes teātri. Sarunas secinājumus lasiet DesignLatvia mājas lapā.
Par šīs jomas nozīmību vienisprātis ir arī 27 ES dalībvalstu kultūras
ministri, kas vienojās, ka ieguldījumi kultūrā veicina radošumu –
inovāciju dzinējspēku, kas nepieciešams ekonomiskai izaugsmei,
konkurētspējai un nodarbinātībai Eiropā.
Radošo industriju lomu novērtē arī Lielbritānijas valdība, nākot klajā
ar kārtējo iniciatīvu – nodrošināt 5000-10 000 darba vietas jauniešiem
kultūras un radošo industriju jomā. Šis plāns ietilpst „1.1 miljarda
mārciņu nākotnes darbavietu fonda” ietvaros, kas aptver dažādas
tautsaimniecības nozares un tagad ļaus arī orķestriem, kultūras
mantojuma organizācijām un mūzikas industrijas pārstāvjiem pieteikties
šai programmai, lai saņemtu atbalstu jaunu darba vietu radīšanai.
Līdzdalība
Aizgājušā mēnesī vai ikkatrs, kas lasa šo jaunumu apkopojumu, piedalījās
vismaz vienā no šiem pasākumiem – Latvijas Radošo savienību plēnumā un
Muzeju nakts pasākumā. Tagad var atskatīties uz šiem notikumiem. Plēnuma
apkopojumu un runas visplašāk atspoguļoja laikraksts „Diena” – ja
nedzirdējāt, tad izlasiet Vitas Matīsas, Edgara Vērpes, Ievas Melgalves
un Zanes Kreicbergas runas. Savukārt kultūras ministra Inta Dāldera runa
publicēta KM mājas lapā.
Savukārt par Muzeju nakts, kas pulcēja 270 438 apmeklētājus, novērtējumu
un problēmām lasiet divas publikācijas – „Dienā” un “NRA”.
Nākotne rādīs, kā līdzdalību pašdarbībā ietekmēs grozījumi Dziesmu un
deju svētku likumā, kas paredz, ka pašdarbības kolektīvu vadītāji
turpmākos trīs gadus mērķdotācijas atalgojumam no valsts nesaņems. Tāpat
pagaidām neskaidras ir plānotās reformas kultūrizglītības jomā.
Savukārt ļoti interesantā Kanādas Radošo pilsētu sadarbības tīkla
publiskotā pētījuma „Attīstot un atjauninot lauku sabiedrības ar mākslas
un kultūras palīdzību” autori iezīmē kultūras lomas mazpilsētās
transformāciju jau tuvākajā nākotnē. Tiek iezīmētas divas perspektīvas –
vietējās sabiedrības kultūras attīstība (uzsverot kultūras sociālo lomu)
un ekonomiskā attīstība (sākot ar festivālu ekonomisko ietekmi un
beidzot ar radošo biznesu „pievilināšanu” un veicināšanu). Mazpilsētās
un nelielās apdzīvotās vietās arvien vairāk dominēs tendence piesaistīt
māksliniekus, radošus cilvēkus un radošo industriju uzņēmējus kā
potenciālos rezidentus, jo šāda veida bizness var dažādot lauku apvidu
ekonomiskos pamatus.
Muzeji
Arī muzeju jomā tiek domāts par risinājumiem un jauninājumiem – Muzeju
valsts pārvalde, reaģējot uz muzeju situāciju ekonomiskās krīzes
apstākļos, piedāvā īstenot virkni profesionālās tālākizglītības pasākumu
„Moderna muzeja menedžmenta programmas” ietvaros.
Bet Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs mājas lapā www.kim.lv starp
jaunumiem un citām interesantām ziņām sadaļā „Norvēģijas finanšu
instruments” piedāvā rokasgrāmatu „Inovatīva pārvaldība laikmetīgās
mākslas organizācijās”, kurā apkopota no citvalstu laikmetīgās mākslas
muzejiem pārņemtā pieredze.
“Culturelab” (kultūras laboratorija) www.culturelab.com ir nevalstiska
organizācija, kas dibināta 2005.gadā ar mērķi veicināt ilgtspējīgu
sabiedrības sociālo un ekonomisko attīstību, stratēģiski un inovatīvi
izmantojot kultūras resursus.
Apkārtraksta un māja lapas veidošanu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.
“Culturelab" apkārtraksts tiek izsūtīts vienreiz mēnesī, apkopojot mājas
lapā www.culturelab.com publicētos jaunumus par kultūras politiku,
kultūru pilsētu un reģionu attīstībā, radošajām industrijām, kultūras
līdzdalību un pētījumiem kultūras jomā.
Jaunumus sagatavoja: Baiba Tjarve, [email protected]
.. REZONE http://re-lab.lv/rezone
:::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::
.. WWW: https://lists.rixc.lv/mailman/listinfo/rezone
