Culturelab jaunumi
------ KULTŪRA UN ATTĪSTĪBA -----
jūlijs 2009
REFORMAS?
Kā dzīvosim un strādāsim tālāk – tas laikam ir svarīgākais jautājums,
kas šajā mēnesī nodarbina gan politiķu, gan ierēdņu, gan kultūras
profesionāļu un citu iedzīvotāju domas.
54 minūtes ar Einaru Repši
2009.gada 3. jūlijā pēc Latvijas Radošo savienību padomes (LRSP)
ierosinājuma notika Kultūras alianses (LRSP un Laikmetīgās kultūras
nevalstisko organizāciju asociācija) pārstāvju tikšanās ar finanšu
ministru Einaru Repši, lai tiešā sarunā noskaidrotu viņa viedokli un
paustu savus apsvērumus par kultūras finansēšanu. Tikšanās mērķis bija
pārrunāt ar finanšu ministru kultūras nozares ilgtspējai aktuālākos
jautājumus ekonomiskās krīzes un valsts budžeta samazinājumu kontekstā.
Funkciju audits
Valsts kancelejas mājas lapā var iepazīties ar ministriju funkciju
uzskaiti un izvērtēšanu. Saskaņā ar Kultūras ministrijas (KM)
izvirzītajām prioritātēm pagaidām būtiskas strukturālas reformas
kultūras jomā netiek plānotas, vienīgā funkcija, kuras īstenošanu KM
ierosina uz laiku apturēt ir “valsts kultūrpolitikas īstenošanas
koordinēšana reģionos”.
Tomēr šis ir tikai darba dokuments, kas, plānojot nākamā gada budžetu,
acīmredzot tiks pārstrādāts. Kultūras ministrija ir arī publiskojusi
līdz šim veiktās strukturālās reformas Kultūras ministrijā un tās
pakļautībā esošajās valsts aģentūrās. KM pārziņā ir liels aģentūru
skaits (tai skaitā 17 muzeji), iespējams tādēļ valdības uzstādījumu
samazināt aģentūru skaitu par 50% KM plāno sasniegt samērā formāli –
tiek apvienoti muzeji, savukārt aģentūras, kas pārraudzīja noteiktu
nozari un darbojās pēc t.s. “arm’s lenght” principa, īstenojot no
politiķiem neatkarīgu nozares politiku, tiek atkal pārveidotas par
valsts iestādēm, tādejādi zaudējot daļējo autonomiju.
Kultūrizglītība
2009. gada budžeta grozījumu gatavošanas procesā dotācijas summa, kas
bija paredzēta mūzikas un mākslas skolu pedagogu darba apmaksai
atlikušajiem 2009. gada mēnešiem (5,6 milj. Ls), tika samazināta līdz 0.
Lai arī Kultūras ministrija ir radusi iespēju piešķirt mūzikas un
mākslas skolu pedagogu atalgojumam līdzekļus, tie segs algas 19.3%
apmērā (pēc vecajām pedagoģiskajām slodzēm) vai apmēram 30-35% apmērā
(finansējumu pārrēķinot trīs nevis četriem mēnešiem pēc plānotajām
jaunajām pedagoģiskajām slodzēm). Pēc skolu direktoru aprēķiniem, ar
šiem līdzekļiem nepietiktu pat atlaišanas pabalstiem. Situāciju
visticamāk nespēs glābt ne pašvaldības, ne bērnu vecāku līdzfinansējums.
Starp prioritāri veicamajiem darbiem Latvijas Radošo savienību plēnumā
2009.gada 1.jūnijā kultūras ministrs Ints Dālderis minējis arī reformas
kultūrizglītības sistēmā: „(..) Vispārizglītojošajā skolā viena skolēna
sagatavošanas izmaksas gadā ir aptuveni 900 latu, bet mūsu mūzikas
vidusskolās viens skolēns izmaksā no 3 līdz pat 7 tūkstošiem latu gadā.
Pat ņemot vērā specifisko mūzikas profesionāļu apmācību, tas diez vai ir
pamatoti.”
Tomēr šobrīd ne Kultūras ministrija, ne par nozari atbildīgā institūcija
– Kultūras un radošo industriju izglītības centrs – nav uzņēmusies
situācijas risinājumu meklēt strukturālās reformās, bet lēmumu slēgt
skolas aicina izvērtēt šo skolu dibinātājām – pašvaldībām.
RADOŠĀS INDUSTRIJAS
Samazināta PVN likme grāmatām
2009.gada 21. jūlijā Ministru kabineta sēdē atbalstīts Finanšu
ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts, kas
paredz, ka samazinātā PVN likme (10%) tiks piemērota šādiem izdevumiem:
visa veida fiziskā formātā izdotai mācību literatūrai, daiļliteratūrai,
bērniem domātai literatūrai, zinātniskajai un populārzinātniskajai
literatūrai, uzziņu literatūrai, reliģiskajai literatūrai,
memuārliteratūrai un to tulkojumiem.
Kultūras pieminekļi “silda” ekonomiku
“Ekonomiskās krīzes apstākļos Eiropas valstis par pateicīgu metodi
saimniecības “sildīšanai” uzskata kultūras pieminekļu restaurāciju.
Latvijas kultūras pieminekļu aizsardzībā iesaistītie, kā arī arhitekti,
restauratori un uzņēmēji piekrīt, ka jārīkojas, lai arī mūsu valsts ietu
šo ceļu. Plašāk par šo tēmu lasiet “Latvijas Avīzes” rakstā “Krīze –
kultūras pieminekļu glābšanas laiks”.
KULTŪRPOLITIKA
Kultūrpolitika Austrumeiropā – pēdējos un nākamos 20 gados
2009.gada jūnijā Krakovā noritēja konference „Kultūra un attīstība 20
gadus pēc komunisma sabrukuma Eiropā”, ko organizēja Eiropas Padome
“CultureWatchEurope” ietvaros sadarbībā ar Krakovas Starptautisko
kultūras centru un kuras uzmanības centrā bija pārmaiņas kultūrpolitikā
Austrum- un Centrāleiropā pēdējos 20 gados. Konferencei sagatavotais
pētījums un secinājumi pieejami Budapest Observatory mājas lapā.
Izveidota jaunā Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja
Par Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāju
ievēlēta Eiženija Aldermane (LPP/LC). Par komitejas priekšsēdētājas
vietniekiem ievēlēti Viktors Gluhovs (SC) un Jefimijs Klementjevs (SC).
Priekšvēlēšanu programmās Rīgas pilsētā ne LPP/LC apvienība, ne Saskaņas
centrs kultūru neiekļāva kā būtisku pilsētas attīstības faktoru.
REĢIONOS
Rīga, Liepāja un Cēsis pretendē kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu
Rīga, Liepāja un Cēsis ir iesniegušas papildinātus un pārstrādātus
pieteikumus, lai kandidētu kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu 2014.
gadā. Arī Lunda un Umea Zviedrijā ir iesniegušas savus pieteikumus, tie
pilnā apjomā nopublicēti mājas lapās. Starptautiska žūrija pieteikumus
izvērtēs 2009.gada septembrī.
Likvidēta biedrība “Kultūras un informācijas centrs �...@2″”
Biedrības “Kultūras un informācijas centrs �...@2″” valdes priekšsēdētājs
Karls Bjoršmarks likvidē paša dibināto nevalstisko organizāciju, ziņo
laikraksts “Latvijas Avīze”. Kristīne Briede, viena no biedrības
“Kultūras un informācijas centrs �...@2″” dibinātājām un vadītājām no
Liepājas un �...@2″ mītnes vietas Karostas aizgāja pērnruden, nesaskatot
iespēju turpināt pirms astoņiem gadiem iesākto.
RESURSI
Mājas lapas www.culturelab.com jaunizveidotajā sadaļā “resursi” varat
atrast „Culturelab” izvēli tālāklasīšanai – saites un norādes par
interesantām mājas lapām, kas raksta par kultūrpolitiku, radošajām
industrijām, kultūru pilsētvides attīstībā un par kultūru krīzes apstākļos.
“Culturelab” (kultūras laboratorija) www.culturelab.com ir nevalstiska
organizācija, kas dibināta 2005.gadā ar mērķi veicināt ilgtspējīgu
sabiedrības sociālo un ekonomisko attīstību, stratēģiski un inovatīvi
izmantojot kultūras resursus.
Apkārtraksta un māja lapas veidošanu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Jaunumus sagatavoja: Baiba Tjarve, [email protected]
.. REZONE http://re-lab.lv/rezone
:::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::
.. WWW: https://lists.rixc.lv/mailman/listinfo/rezone
