Andrejsala, 28. septembri, plkst. 18.30, izstades REALITATES ARHEOLOGIJA
atklasana, projektu telpa Ednica notiks performance STUMFILM.
Nosaukuma Stumfilm ietvertas divas nozimes: 1. tulkojuma no vacu valodas
‘stummfilm’ - mema filma; 2. ‘stumjama filma’ – diapozitiva
ievietosana attelu projektora.
Stumfilmas piedalas Elina Lihačeva, kas uz diapozitiviem demonstre savus
ikdienas iespaidus un notikumus, Margita Zalite, kas izpilda 20. gs.
20./30. gadu vacu kino un kabare dziesmas, un Martiņs Zilberts
(klavieres). Abus performances komponentus – attelu un skaņu skir
teju gadsimta liela distance, taču tos vieno kopiga tendence –
parsteigt un nedaudz soket sabiedribu. 20. gs. 20./30. gadu vacu kabare
dziesmas mulsinaja sabiedribu ar tam laikam pietiekami lielu valskiguma
piedevu, bet Elina Lihačevas darbi - ar katram musdienu individam
pazistamu un bilžu albumos atrodamu ‘ziepju trauka’ estetiku un
ne-notikuma atspogulojumu. Par pamatu Stumfilmas izmantota Elinas
Lihačevas ikdienas gaitu un notikumu dokumentacija, papildinot to ar
dziesmam, kas raditas starpkaru perioda.
Performance transformets klasiskais mema kino princips, kur filmu, saja
gadijuma diapozitivu attelu, pavada klavieru pavadijums ar vokalo
izpildijumu.
‘Sava laika, pirms gandriz simts gadiem, sis dziesmas lika vecam labam
vacu vecmamiņam spiest ciet ausis un pat vectetiņiem nosarkt. Sodienas
konteksta sim dziesmam ir tikai atbrivojosa, valskiga atmosfera, kas
piedod muzikas diagrammai kadu ipasu pirmskara nostalgijas atmosferu.’
Margita Zalite
Performances STUMFILM komanda:
Elina Lihačeva – diapozitivi
Margita Zalite – ideja, vokalais izpildijums
Martiņs Zilberts – klavieres
Ieva Veita – terpi
Vents Vinbergs – telpas iekartojums
Liga Lindenbauma – projekt koordinatore
Ieskatam – viena Stumfilm dziesmam ‘Vai mila var but greks?’ (no
filmas ‘Der Blaufuchs’) tulkojums latviski.
Katrs mazais nerga dara manu dzivi mokosu,
Jo vins spej runat tikai par morali.
Lai ko vins ari domatu un daritu,
Viss liecina, ka vins nespej redzet kadu laimigu.
Tad vins bilst: „Mana laika neka tada nebija.”
Tacu es, pieticibas un smaida pilna, jautaju:
Piedz. Vai tad mila var but greks?
Vai tad neviens to nedrikst zinat, kad kads skupstas
Un kad viss aiz laimes tiek piemirsts?
Vai tas tiesam var but greks,
Ja prata nak tik viens,
Ja vienreiz aiz laimes davat var visu?
Nekad to nenozelosu, ko esmu veikusi
Un kas noticis milas varda.
Tas jums man ir japiedod,
Jo tapec jau tada mila vispar ir.
Milestiba nevar but greks.
Un kaut vai ta butu,
Man butu vienalga.
Labak izvelos grekot,
Neka dzivot bez milestibas.
Lai ko ari pasaule par mani teiktu,
Tas viss man vienaldzigs.
Es vienmer palieku uzticiga milai.
Ak, tas kundzit’s, kuras melo,
Raisa mani lielakais lidzjutibu.
Damas, tikai ludzu bez greizsirdibas!
Neviena sieviete tacu nav imuna
Pret virieti, kas to skupsta.
Katra to daritu labprat pat tad,
Ja tas ir liegts.
Piedz.
Vēl : http://www.lcca.lv/projekti/realitates_arheologi/stumfilm/
.. REZONE http://re-lab.lv/rezone
:::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::::
.. WWW: http://rixc.lv/mailman/listinfo/rezone
