l1 BHAJA GOVINDAM bhaja gōvindaṃ bhaja gōvindaṃ gōvindaṃ bhaja mūḍhamatē । samprāptē sannihitē kālē nahi nahi rakṣati ḍukṛṅkaraṇē ॥ 1 ॥
mūḍha jahīhi dhanāgamatṛṣṇāṃ kuru sadbuddhiṃ manasi vitṛṣṇām । yallabhasē nijakarmōpāttaṃ vittaṃ tēna vinōdaya chittam ॥ 2 ॥ nārīstanabhara-nābhīdēśaṃ dṛṣṭvā mā gā mōhāvēśam । ētanmāṃsavasādivikāraṃ manasi vichintaya vāraṃ vāram ॥ 3 ॥ nalinīdala-gatajalamatitaralaṃ tadvajjīvitamatiśaya-chapalam । viddhi vyādhyabhimānagrastaṃ lōkaṃ śōkahataṃ cha samastam ॥ 4 ॥ yāvadvittōpārjanasaktaḥ tāvannijaparivārō raktaḥ । paśchājjīvati jarjaradēhē vārtāṃ kō'pi na pṛchChati gēhē ॥ 5 ॥ yāvatpavanō nivasati dēhē tāvatpṛchChati kuśalaṃ gēhē । gatavati vāyau dēhāpāyē bhāryā bibhyati tasminkāyē ॥ 6 ॥ bālastāvatkrīḍāsaktaḥ taruṇastāvattaruṇīsaktaḥ । vṛddhastāvachchintāsaktaḥ paramē brahmaṇi kō'pi na saktaḥ ॥ 7 ॥ kā tē kāntā kastē putraḥ saṃsārō'yamatīva vichitraḥ । kasya tvaṃ kaḥ kuta āyātaḥ tattvaṃ chintaya tadiha bhrātaḥ ॥ 8 ॥ satsaṅgatvē nissaṅgatvaṃ nissaṅgatvē nirmōhatvam । nirmōhatvē niśchalatattvaṃ niśchalatattvē jīvanmuktiḥ ॥ 9 ॥ vayasi gatē kaḥ kāmavikāraḥ śuṣkē nīrē kaḥ kāsāraḥ । kṣīṇē vittē kaḥ parivāraḥ jñātē tattvē kaḥ saṃsāraḥ ॥ 10 ॥ mā kuru dhana-jana-yauvana-garvaṃ harati nimēṣātkālaḥ sarvam । māyāmayamidamakhilaṃ hitvā brahmapadaṃ tvaṃ praviśa viditvā ॥ 11 ॥ dinayāminyau sāyaṃ prātaḥ śiśiravasantau punarāyātaḥ । kālaḥ krīḍati gachChatyāyuḥ tadapi na muñchatyāśāvāyuḥ ॥ 12 ॥ kā tē kāntā dhanagatachintā vātula kiṃ tava nāsti niyantā । trijagati sajjanasaṅgatirēkā bhavati bhavārṇavataraṇē naukā ॥ 13 ॥ dvādaśa-mañjarikābhiraśēṣaḥ kathitō vaiyākaraṇasyaiṣaḥ । upadēśō'bhūdvidyā-nipuṇaiḥ śrīmachChaṅkara-bhagavachCharaṇaiḥ ॥ 14 ॥ jaṭilō muṇḍī luñChitakēśaḥ kāṣāyāmbara-bahukṛtavēṣaḥ । paśyannapi cha na paśyati mūḍhaḥ udaranimittaṃ bahukṛtavēṣaḥ ॥ 15 ॥ aṅgaṃ galitaṃ palitaṃ muṇḍaṃ daśanavihīnaṃ jātaṃ tuṇḍam । vṛddhō yāti gṛhītvā daṇḍaṃ tadapi na muñchatyāśāpiṇḍam ॥ 16 ॥ agrē vahniḥ pṛṣṭhē bhānuḥ rātrau chubuka-samarpita-jānuḥ । karatala-bhikṣastarutalavāsaḥ tadapi na muñchatyāśāpāśaḥ ॥ 17 ॥ kurutē gaṅgāsāgaragamanaṃ vrata-paripālanamathavā dānam । jñānavihīnaḥ sarvamatēna bhajati na muktiṃ janmaśatēna ॥ 18 ॥ suramandira-taru-mūla-nivāsaḥ śayyā bhūtalamajinaṃ vāsaḥ । sarva-parigraha-bhōgatyāgaḥ kasya sukhaṃ na karōti virāgaḥ ॥ 19 ॥ yōgaratō vā bhōgaratō vā saṅgaratō vā saṅgavihīnaḥ । yasya brahmaṇi ramatē chittaṃ nandati nandati nandatyēva ॥ 20 ॥ bhagavadgītā kiñchidadhītā gaṅgājala-lavakaṇikā pītā । sakṛdapi yēna murārisamarchā kriyatē tasya yamēna na charchā ॥ 21 ॥ punarapi jananaṃ punarapi maraṇaṃ punarapi jananījaṭharē śayanam । iha saṃsārē bahudustārē kṛpayā'pārē pāhi murārē ॥ 22 ॥ rathyācharpaṭa-virachita-kanthaḥ puṇyāpuṇya-vivarjita-panthaḥ । yōgī yōganiyōjita-chittaḥ ramatē bālōnmattavadēva ॥ 23 ॥ kastvaṃ kō'haṃ kuta āyātaḥ kā mē jananī kō mē tātaḥ । iti paribhāvaya sarvamasāraṃ viśvaṃ tyaktvā svapnavichāram ॥ 24 ॥ tvayi mayi chānyatraikō viṣṇuḥ vyarthaṃ kupyasi mayyasahiṣṇuḥ । bhava samachittaḥ sarvatra tvaṃ vāñChasyachirādyadi viṣṇutvam ॥ 25 ॥ śatrau mitrē putrē bandhau mā kuru yatnaṃ vigrahasandhau । sarvasminnapi paśyātmānaṃ sarvatrōtsṛja bhēdājñānam ॥ 26 ॥ kāmaṃ krōdhaṃ lōbhaṃ mōhaṃ tyaktvā''tmānaṃ paśyati sō'ham । ātmajñānavihīnā mūḍhāḥ tē pachyantē narakanigūḍhāḥ ॥ 27 ॥ gēyaṃ gītā-nāmasahasraṃ dhyēyaṃ śrīpati-rūpamajasram । nēyaṃ sajjana-saṅgē chittaṃ dēyaṃ dīnajanāya cha vittam ॥ 28 ॥ sukhataḥ kriyatē kāmābhōgaḥ paśchādanta śarīrē rōgaḥ । yadyapi lōkē maraṇaṃ śaraṇaṃ tadapi na muñchati pāpācharaṇam ॥ 29 ॥ arthamanarthaṃ bhāvaya nityaṃ nāstitataḥ sukhalēśaḥ satyam । putrādapi dhanabhājāṃ bhītiḥ sarvatraiṣā vihitā rītiḥ ॥ 30 ॥ prāṇāyāmaṃ pratyāhāraṃ nityānitya vivēkavichāram । jāpyasamētasamādhividhānaṃ kurvavadhānaṃ mahadavadhānam ॥ 31 ॥ gurucharaṇāmbuja-nirbharabhaktaḥ saṃsārādachirādbhava muktaḥ । sēndriyamānasa-niyamādēvaṃ drakṣyasi nijahṛdayasthaṃ dēvam ॥ 32 ॥ mūḍhaḥ kaśchana vaiyākaraṇō ḍuḥkṛṅkaraṇādhyayanadhurīṇaḥ । śrīmachChaṅkara-bhagavachChiṣyaiḥ bōdhita āsīchChōdhita-karaṇaḥ ॥ 33 ॥ bhaja gōvindaṃ bhaja gōvindaṃ gōvindaṃ bhaja mūḍhamatē । nāmasmaraṇādanyamupāyaṃ nahi paśyāmō bhavataraṇē ॥ 34 ॥ KR IRS 3224/2224 On Fri, 2 Feb 2024 at 19:28, Chittanandam V R <[email protected]> wrote: > > 226 வெண்பாக்கள் > <https://ta.wikipedia.org/wiki/%E0%AE%B5%E0%AF%86%E0%AE%A3%E0%AF%8D%E0%AE%AA%E0%AE%BE> > கொண்ட தமிழ் நீதி நூல் > <https://ta.wikipedia.org/wiki/%E0%AE%A4%E0%AE%AE%E0%AE%BF%E0%AE%B4%E0%AF%8D_%E0%AE%A8%E0%AF%80%E0%AE%A4%E0%AE%BF_%E0%AE%A8%E0%AF%82%E0%AE%B2%E0%AF%8D%E0%AE%95%E0%AE%B3%E0%AF%8D> > *அறநெறிச்சாரம்.* அறத்தின் வழியைப் பிழிந்து சாரமாகத் தருவதால் இப்பெயர் > ஏற்பட்டது. இதனை இயற்றியவர் பதின்மூன்றாம் நூற்றாண்டைச் சேர்ந்த > *முனைப்பாடியார்* என்னும் சமண > <https://ta.wikipedia.org/wiki/%E0%AE%9A%E0%AE%AE%E0%AE%A3%E0%AE%AE%E0%AF%8D> > > முனிவர். > > அறநெறிச்சாரம் - அச்சு இறும் காலத்து > > *தமிழ்நாயகம் * > > மிக வயதானவர்களைப் பார்த்தால் தெரியும். படுக்கையில் இருந்து எழுவதுகூட > அவர்களுக்குப் பெரிய வேலையாகத் தெரியும். எழுந்து நாலடி எடுத்து வைப்பதற்குள் > மேல் மூச்சு கீழ் மூச்சு வாங்கும். மற்றவர்கள் சொல்வது எதுவும் காதில் விழாது. > படிப்பு என்பது சுத்தமாக இருக்காது.யார் என்ன சொன்னாலும் மிகச் சீக்கிரம் > மறந்து விடும்....பார்க்கவே பரிதாபமாக இருக்கும். அந்த நேரத்தில் தேவாரம் > படி, திருவாசகம் படி என்றால் நாக்கு குழறும், மனம் நிற்காது, உடல் எல்லாம் > சோர்ந்து போய் இருக்கும். எப்படா போய்ச் சேருவோம் என்று இருக்கும். > > நமக்கும் அப்படி ஒரு நாள் கட்டாயம் வரும். அதில் இருந்து தப்ப முடியாது. நல்ல > காரியங்களைப் பின்னால் செய்து கொள்ளலாம் என்று தள்ளிப் போட்டுக் கொண்டே > வந்தால், இதுதான் நிகழும். செய்யலாம் என்று நினைக்கும் போது உடல் > ஒத்துழைக்காது. நாடி, நரம்பு எல்லாம் தளர்ந்த பின், அதை எடுத்து ஒட்டவைத்து > ஓடவைத்து விடலாம் என்றால் நடக்காது. எனவே, உடல் நல்ல நிலையில் இருக்கும் > போதே நல்ல காரியங்களை செய்து விட வேண்டும். > > பாடல் > > *அறம் புரிந்து ஆற்றுவ செய்யாது நாளும்* > > *உறங்குதல் காரணம் என்னை - மறந்து ஒருவன்* > > *ஆட்டு விடக்கு ஊர்தி அச்சு இறும் காலத்துக்* > > *கூட்டும் திறம் இன்மையால்* > > பொருள் > > அறச் செயல்களைச் செய்து செய்ய வேண்டிய நல்ல காரியங்களை ஒழுங்கான > முறையில் செய்யாமல் ஒவ்வொரு நாளும்தள்ளிப் போட்டுக் கொண்டே போவதன் காரணம் > என்ன? செய்ய வேண்டிய செயல்களை மறந்து பிரமன் படைத்த இறைச்சியால் > செய்யப்பட்ட வண்டி அச்சு முறிந்து போன காலத்தில் அதை மீண்டும் சரி செய்யும் > திறமை இல்லாது இருத்தல். > (உறங்குதல் = செயலாற்றாமை; விடைக்கு = இறைச்சி) > > உடல் தளர்ந்து விட்டால், பின் என்ன செய்தாலும் அது சரியாகாது. நல்ல விடயங்களை > இளமையில் படித்தால், அதன் படி நடக்க வாய்ப்பு இருக்கிறது. அதனால் நன்மை வரும். > பின்னால் > படித்து, தெரிந்து, அதன் படி நடக்கலாம் என்றால் ஒன்றும் நடவாது. > > முதுமை கண்டு அச்சம் வேண்டும். > > *- தமிழ்நாயகம் * > > ******************************************************* > > *சித்தானந்தம் * > > > -- You received this message because you are subscribed to the Google Groups "Thatha_Patty" group. To unsubscribe from this group and stop receiving emails from it, send an email to [email protected]. To view this discussion on the web visit https://groups.google.com/d/msgid/thatha_patty/CAL5XZooEFeYYQ9JPgkyP5fidQGTX5ViM8NPN%2B7Vef2%2Bp2V0iHA%40mail.gmail.com.
